Noslēpumainie Pikti

Pikti ir vieni no mīklainākajām viduslaiku Eiropas tautām. Šī cilts dzīvoja mūsdienu Skotijā uz ziemeļiem no romiešu kontrolētās Britānijas salas daļas. Romieši viņus dēvēja par mežonīgiem barbariem, tomēr ir skaidrs, ka pat viņu laikabiedriem par tiem nezināja daudz vairāk, kā mūsdienu vēsturnieki. Tomēr ir zināms, ka šie cilvēki rotāja savus ķermeņus ar sarežģītiem tetovējumiem, bija prasmīgi jūras braucēji un, salīdzinājumā ar citām attiecīgā perioda kopienām, visai liberāli izturējās pret sievietēm, ļaujot tām pārmantot vecāku īpašumu (vairāk par piktu iezīmēm iespējams uzzināt šeit).

Pikti nav saglabājuši nekādas rakstiskas liecības. Viss, ko zinām par šiem cilvēkiem, ir viņu ienaidnieku atstātā informācija. 297. gadā, Romiešu rakstnieks Jemēnijs pirmo reizi piemin Piktus, dēvējot tos par Cruithni, vai apkrāsotajiem cilvēkiem. Tāpat tiek uzskatīts, ka Pikti ir vārds kādā šie cilvēki ir dēvējuši paši sevi. Vairāki modernie pētnieki norāda uz to, ka vairāki Skotijas ziemeļu vietvārdi satur Pett un Pitt, kas pastiprina šādu pieņēmumu. Pikti bija vairāku cilšu savienība, kurus vienojošā identitāte bija kopīgs ienaidnieks – Romas Impērija. Romieši vairākkārtīgi centās iekarot to apdzīvotos modernās Skotijas ziemeļus, bet veltīgi. Pēdējās liecības par piktiem nāk no 9. gadsimta.

Saskaņā ar Anglijas baznīcas glabātajām vēstures liecībām, astotā gadsimta Britānijā runāja piecās valodās: angļu, latīņu, britu, galu un piktu. Piktu valoda nav saglabājusies līdz mūsdienām, atstājot vēsturniekiem tikai uz akmeņiem atstātos rakstus, retus personvārdus un atsevišķu senu ciemu vietvārdus. Daži pētnieki uzskata, ka pikti runāja pirmatnējā Bronzas laikmeta mēlē, kas vairāk līdzinājās basku, nevis ķeltu valodai. Citi domā, ka piktu valoda bijusi ļoti līdzīgai tai, kāda vēl līdz mūsdienām saglabājusies Velsā.

2011. gadā, arheologi atklāja noslēpumainu piktu iegravējumu Melnās salas cietokšņa sienā. Akmenī iegravētais attēls, kas, pēc zinātnieku domām, ir tapis laika posmā starp piekto un septīto gadsimtu, attēlo ķemmi, spoguli, pusmēnesi un zvīņainu briesmoni. Gandrīz tikpat neparasti kā akmenī attēlotā māksla, ir tas, ka šie gravējumi tika atklāti tikai tik nesen, dodot cerību, ka Skotijas laukos ir atrodami vēl citi šādi gravējumi.

Piktu oļi, kā tiek saukti nelieli, noslēpumainām zīmēm rotāti, akmeņi, kādi atrasti seno piktu apmetņu vietās, ir vēl viena šīs tautas kultūras aspekts, kurā pētniekiem trūkst skaidrības. Daļa pētnieku uzskata, ka piktu oļi tikuši izmantoti rituālos, un, uz tiem attēlotajiem attēliem, ir simboliska nozīme, kas saskaņā ar šīs tautas ticējumiem, varētu nest laimi vai ārstēt slimības. Tomēr vēsturnieki neizslēdz, ka šie akmeņi ir tikuši izmantoti kā lingu munīcija, bet simboli ir tikai īpašnieka atpazīšanas zīme.

Lai arī mūsdienās piktu tradīcijas ir mīklā tītas, saskaņā ar 2013. gadā veikto pētījumi, šīs tautas pārstāvji turpina dzīvot mūsu vidū. Veicot DNS analīzes vairāk, kā tūkstoš skotiem, angļiem un īriem, atklājās, ka katrs desmitais modernais skots ir tiešs piktu pēctecis. Pikti, tiesa gan mazākā mērā, turpina dzīvot arī starp angļiem un īriem. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka katrs divsimtais īrs ir cēlies no piktiem, tāpat kā katrs simtais anglis. Vairāk ar šo pētījumu ir iespējams iepazīties šajā mājaslapā: www.kazinopro.gr.